Ražošanā efektīvu, ekoloģiski drošu laukaugu audzēšanas tehnoloģiju pilnveidošana konvencionālajai un bioloģiskajai lauksaimniecībai

Mobilās lauksaimniecības tehnikas lietošanas efektivitātes pētījumu dažādas intensitātes saimniekošanai

Pētītas tehnikas un tehnoloģiju modernizācijas iespējas atkarībā no saimniecību ražošanas apjoma un iegūtās ražas. Apkopojot statistikas datus par saimniecību skaitu, lielumu, iegūto labības ražu, kopievākumu un iegādāto tehniku noskaidrotas šo lielumu attīstības tendences par četriem gadiem. Tā, četru gadu laikā 2-3 reizes pieaudzis saimniecību skaits ar labības sējplatību 100-150; 150-200; 200-300 un vairāk nekā 300 ha. Tajā pašā laikā samazinājies saimniecību skaits ar sējplatību 1-50 ha, visintensīvāk intervālā 5-20 ha. Labības ražība konsekventi pieaug līdz ar sējplatību pieaugumu. Pie sējplatības 1-5 ha vidējā raža četros gados ir 1,95 t/ha, pie sējplatības 100-300 ha - 3,2 t/ha. Šo tendenču rezultātā pieaug labības ražošana saimniecībā ar sējplatību 50-300 ha, 1998. gadā – 18,4%, 2001. gadā – 33,8% no kopievākuma valstī tika ievākts šās lieluma grupas saimniecībās. Arī ienākumu līmenis aug proporcionāli sējplatībai. Lai rentabli strādātu ar modernu tehnoloģiju uz 120-140 ZS traktora bāzes, izmantojot kombinētos agregātus, nepieciešamā labības sējplatība 180-250 ha.

Svarīgs rādītājs ir saimniecību īpatnējais energonodrošinājums jeb traktoru motoru jauda kW/ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Šis rādītājs mainās atkarībā no saimniecību lieluma un raksturīgie rādītāji trīs saimniecību lieluma grupām ir parādīti tabulā.

Pēc Latvijā un Lietuvā veiktajiem pētījumiem optimālais energonodrošinājums pie vidējā saimniecību lieluma 12,3 ha ir 2,0-2,5 kW/ha. Tabulas dati apstiprina tēzi, ka lielās saimniecībās tehnika tiek efektīvāk izmantota un vajadzīgie īpatnējie kapitālieguldījumi ir mazāki. Apstrādājot statistikas datus iegūts vienādojums:

y = 1,54 + 11,57 x^-1; kur

kur: y – energonodrošinājums;

x – sējplatības lielums saimniecībās.

Šis vienādojums ļauj prognozēt energonodrošinājuma attīstību saimniecībās. Tāpat tabulā redzams, ka fiziskā traktora jauda pieaug līdz ar saimniecības platību. Taču būtiska problēma ir traktoru parka nolietojums, jo tikai 5,7% traktoru ir jaunāki par 6 gadiem.

Tehnoloģiju modernizāciju iespējams uzsākt, ja labības sējplatība pārsniedz 50 ha. Kā jau minēts līdz ar sējplatības pieaugumu pieaug arī vidējā raža, līdz ar to rentabilitāte un finansiālās iespējas. Piemēram, no 2145 pēdējos 6 gados iegādātājiem traktoriem 1219 ir saimniecību ar platību virs 50 ha īpašumā.

Veikta datu vākšana par augsnes apstrādes, sējas un novākšanas mašīnu darba rezultātiem – ražīgumu, izstrādi, citiem tehnoloģiskajiem rādītājiem. Veikta datu bāzes koriģēšana un papildināšana par laukkopības tehniku ar nolūku, lai veiktu lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiskos un ekonomiskos aprēķinus vai tehnikas parametru izpēti.

Apgūta precīzajai lauksaimniecībai nepieciešamās globālās pozicionnnēšanas sistēmas (GPS) elementu darbība labības kombainu tehnoloģiskajā un vadības sistēmā. Kā svarīgākie elementi minami graudu zudumu sensori, graudu mitruma un graudu daudzuma sensors, kā arī dators šo sensoru datu apkopošanai.

Ar Zemkopības ministrijas finansiālu atbalstu izdota grāmata “Minerālmēslu izkliedētāji” (autors U.Pinnis). Tajā apkopoti dati par mūsdienu minerālmēslu izkliedētāju uzbūvi, darbību, regulēšanu, darbu laukā. Grāmata paredzēta plašam lasītāju lokam – no studentiem līdz saimniecībās strādājošiem praktiķiem.

Par pētījuma tēmu publicētas 7 zinātniskās un 4 praktiskā virziena publikācijas, nolasīti 6 referāti starptautiskās konferencēs vai semināros.