Tehnisko un netradicionālo (dzērvenes, ārstniecības augi u.c.) kultūru audzēšanas, novākšanas un apstrādes tehnoloģiju pilnveidošana

Galvenie pētījumu virzieni: linu novākšana, kultivēto dzērveņu audzēšana, smiltsērkšķu novākšana un atdalīšana no zariem, ogu krūmu stādu stādīšana un kopšana.

Veikti energopatēriņa samazināšanas iespēju pētījumi linu novākšanas laikā. Linu novākšanas enerģijas patēriņa struktūrā ar klasisko kombainu tehnoloģiju linu plūkšana un atpogaļošana aizņēma 11%, linu jucekņa kaltēšana un kulšana – līdz 73% un linu klājiena apstrāde un savākšana rituļos -16%. Linu jucekņa separēšanā pirms kulšanas var ekonomēt  enerģijas patēriņu līdz 80% (linu jucekņa kaltēšanas un kulšanas etapā). Enerģijas patēriņu linu jucekņa kaltēšanai un kulšanai pie dalītas linu novākšanas tehnoloģijas var samazināt 2,3 – 2,8 reizes. Dalītās linu novākšanas  tehnoloģijā izmantojamā tehnika ir  6-8 reizes dārgāka par to ko patreiz izmanto kombainu tehnoloģijā, tāpēc dalītās linu novākšanas tehnoloģijas efektīva izmantošana sāksies tikai pie linu stiebru ražības ne mazāk par 52-60 cnt/ha.

Veikti racionālu paņēmienu un procesu izvēles pētījumi mehanizētai linu klājiena apstrādei tilināšanas laikā. 2005. gadā linu stiebru tilināšanas laikā septembrī un oktobra sākumā gaisa mitrums bija neliels, kas ievērojami palēnināja bioloģiskās tilināšanas procesu. Pētīti 3 veidu linu klājiena apvērsēji. Labākie kvalitātes rādītāji ir apvērsējiem ar lenšu-pirkstu transportierim, bet salīdzinājumā ar klājiena irdinātājiem, visiem apvērsējiem ir 3,0-3,6 reizes mazāks ražīgums (līdz 0,9 ha/h) un ievērojami stingrākās prasības pret klājiena taisnvirzienu, kas pie augstākām izmaksām kavē klājiena apvēršanas tehnoloģijas ieviešanu linkopībā.

Veikti teorētiskie pētījumi par augsnes skaustu veidošanas procesa matemātiska modeļa pilnveidošanu un kopā ar IBMER (Polija) zinātnisko līdzstrādnieku par plēves patēriņa samazināšanas iespējām, izmantojot stiebraino kultūru rituļu grupas hermetizāciju. Piedalījāmies Baltijas- Skandināvu valstu augsnes apstrādes pētnieku asociācijas (ISTRO) zinātniskā semināra sagatavošanā.

Veikts mehanizētu, videi draudzīgu un enerģiju taupošu ogu ražošanas tehnoloģisko variantu pētījumi un to tehnoloģiski-ekonomiskais novērtējums dažāda lieluma saimniecībās. Veikti pētījumi par lielogu dzērveņu stādāmā materiāla – dažādu stīgu iegūšanas paņēmienu un tehnikas pielietošanas efektivitāti un ietekmi uz stādījumu attīstību. Izmantojot pašizgatavotu stīgu cirpēju–savācēju  bez iepriekšējas stīgu ķemmēšanas iegūtā stādāmā materiāla masa tūlīt pēc nopļaušanas ir 1500- 2100 kg/ha . Cērpot stīgas bez iepriekšējas ķemmēšanas, palikušo (nenocirpto) stīgu masa – vidēji ir 790 kg/ha. Noteikti racionāli tehniskie parametri un izstrādāta tehnoloģiskā shēma pašgājēja agregāta – dzērveņu stīgu ķemmētāja-cirpēja-savācēja eksperimentālā parauga izgatavošanai.

Veikti pētījumi par Latvijā izmantojamo dzērveņu stādāmā materiāla iestrādāšanas augsnē paņēmienu un pielietotās tehnikas ietekmi uz materiāla patēriņu un iestrādāto stīgu iesakņošanos. Vismazāk stādāmā materiāla iziet, ar rokām stādot šķirotus stādus – 500kg/ha., iesakņojas vidēji 92% stādu, bet ir ļoti augsts darba  patēriņš – 250-400 cilv.h/ha.  Mazāks darba  patēriņš panākams, iestrādājot stādus ar uz traktora uzkarināmu dārza frēzi – līdz 10 cilv.st/ha. Iesakņojušos stādu skaits kūdrā  – 45-60%, iestrādājot ar rokām izkaisītas nešķirotas stīgas (ar bojātu stīgu piejaukumu līdz 15 %).

Veikti pētījumi par ruļļa aplikatoru pielietošanu augsto nezāļu apkarošanai dzērveņu stādījumos, uzsmērējot herbicīdus ar pieskaršanās metodi. Izstrādāts un izmēģināts aplikatora 2. variants. Salīdzinoši ar cilvēka spēku piedzenams aplikators ir vienkāršāks un lētāks, bet var radīt nepieļaujamu preparāta nokļūšanu augsnē, aplikatora ruļļa rotēšanai pārtraucoties, agregātam apstājoties un manevrējot. Šāds agregāts izmantojams tikai aprīkots  ar nolaižamu savākšanas trauku ruļļa garumā. Darbs ar šādu aplikatoru prasa ievērojamu fizisku piepūli – pārvietošanai pa dzērveņu stādījumiem, kuru pamatā ir mitra kūdra, jāpieliek 9 –15 kg spēks. Herbicīda patēriņš un nezāļu iznīcināšana neatšķīrās.

Veikta kultivēto dzērveņu novākšanas paņēmienu analīze. Pašlaik dzērveņu ražu Latvijā novāc galvenokārt ar rokām . Darba patēriņš pie ražas 18 - 22 t/ha – 900 līdz 1200 cilv.st/ha.  Izmēģinātas Kanādā iegādātas un Latvijā saimnieciskā kārtā izgatavotas pašgājējas dzērveņu  novākšanas mašīnas (kombaini); darba laika patēriņš tām - ap 10 h/ha.

Veikti pētījumi par tehnoloģisko risinājumu novērtējumu smiltsērkšķu mehanizētā audzēšanā. Turpināti pētījumi par smiltsērkšķu ogu mehanizētu atdalīšanu no skeletzariem un tehnisko līdzekļu pilnveidošana tās īstenošanai. Tā kā spēks ar kādu smiltsērkšķu oga turas pie skeletzariem pārsniedz ogas virsmas sagraušanas spēku un rezultātā oga sašķīst, tieša  ogas novākšana no kokiem nav iespējama. Par racionālāko pieņemts variants ar zaru nogriešanu 20-40 cm garumā un sasaldēšanu  kamerā līdz –17⁰C . Veikti mašīnas eksperimentālā parauga pētījumi ar mērķi pilnveidot konstrukciju.

Tika izmēģinātas dažādas mehanizētas smiltsērkšķu ogu atdalīšanas no skeletzariem metodes. Par pilnīgāko tika atzīta divu trumuļu veida kulšanas ierīce. Tika  izgatavota  eksperimentāla mašīna un 2005.gadā Dobeles DSIS veikta tās saimnieciskā pārbaude. Mašīna pilnīgi atbilst tehnoloģiskajam un ekspluatācijām prasībām. No nebūtiskiem trūkumiem tika konstatēti atsevišķu stiprinājumu atslābumi, jo ierīce darbojoties izsauc stipru vibrāciju.

Teorētiski pamatots un eksperimentāli apstiprināts optimālais lentes ātrums un slīpuma leņķis slīpas plaknes berzes virsmām ogu attīrīšanai. Aprēķinu metodika un rezultāti tika atspoguļoti rakstā “Jaunu metožu meklējumi ogu attīrīšanā no piemaisījumiem”.

Veikti trīs augsnes sagatavošanas tehnoloģiju pētījumi ogu krūmu stādīšanai: 

1. Augsnes sagatavošanai katra tehnoloģiskā operāciju (lobīšana; aršana; kultivēšana) veicama ar atsevišķu agregātu.

2.  Augsnes sagatavošanā izmantots kombinētais agregāts, kurš veic 3 tehnoloģiskās operācijas: augsnes virskārtas apstrādi ar šķīvju ecēšām, irdināšanu 15 cm dziļumā un augsnes virskārtas izlīdzināšanu un pievelšanu.

3. Ar izstrādāto eksperimentālo mašīnu, augsni apstrādājot 1,2 m platās slejās ar atstatumu starp slejām 4m. Mašīna veic 5 tehnoloģiskās operācijas: augsnes virskārtas apstrādi ar augu atlieku sajaukšanu; minerālmēslu iestrādi; irdināšanu 15 cm dziļumā; aršanu 15 cm dziļumā; augsnes virskārtas izlīdzināšanu un pievelšanu. Augsnes sagatavošanai slejās var izmantot mazākas jaudas traktorus – 40 – 50 ZS, un salīdzinoši ar  1. un 2. variantu izmaksas uz 1 ha samazinās 3 – 3,5 reizes, bet degvielas patēriņš – 2 – 2,5 reizes. Izstrādātajai eksperimentālai mašīnai ir maināms darba platums 1,0 – 2,0 m, tā aprīkota ar marķieriem, kas dod iespēju veidot atstatumu starp slejām 3,0 – 4,5 m.

Eksperimentālo mašīnu var izmantot sleju kopšanai. Tai ir ātri nomaināmas darbīgās daļas.  Pētījumi rāda, ka augsni slejās var sākt sagatavot jau vasarā un līdz pat vēlam rudenim pie nepieciešamības veikt sleju apstrādi ar šo pašu agregātu. Izveidotās slejas dod iespēju precīzāk izmantot stādīšanas un kopšanas agregātus. Tā kā starp slejām ir neapstrādāta augsne, tad nav vajadzīgi izdevumi tās apzaļumošanai, kas ir svarīga prasība pie novākšanas kombainu izmantošanas. Ogu krūmu rindstarpu kopšanai ieteicams izmantot frontālo rotācijas pļaujmašīnu, kas nopļauto zāli novirza zem krūmiem. Nākamajā gadā plānots pārbaudīt saimniecībās ogu krūmu apdobju mulčēšanu ar sasmalcinātiem salmiem.

Veikti pētījumi par medus un ārstniecisko augu audzēšanas tehnoloģijām, t. sk. par atsevišķu medus kultūru sēju. Ja tādu medus augu kā rapšu un griķu sējas tehnoloģijas lielākai daļai audzētājiem ir pazīstamas, tad facēlijas sējas un kopšanas problēmas vēl jārisina. Lai samazinātu sēklu izsējas daudzumu un iegūtu iespējami lielu ziedu ražu, facēliju, griķus un citus medus augus ieteicams sēt platās rindās (45-60 cm attālumā). Ņemot vērā, ka nav pieļaujama herbicīdu lietošana, platās rindstarpas ļauj labāk pielietot mehanizāciju cīņā ar nezālēm un radīt labvēlīgu augsnes struktūru augu sakņu sistēmai augšanas sākumperiodā. Ievērtējot augšminētos nosacījumus, tika izveidots mašīnas eksperimentāls paraugs facēlijas sējai un sējumu kopšanai, kurš tika aprobēts 3 ha lielā sējumu platībā Ogres rajona zemnieku saimniecībā “Ogre”. Daudzu medus augu sēklas ir mazas, kā arī tām piemīt citas specifiskas īpatnības, tādēļ piemērotākā izsējas aparāta meklējumiem tika izgatavots laboratorijas stends. 5 veidu izsējas aparātu pētījumi laboratorijas apstākļos rādīja, ka izvirzītajam mērķim visvairāk atbilst precīzās izsējas sīksēklu pneimatiskie un mehāniskie dārzeņu izsējas aparāti. Uz eksperimentālās sējmašīnas tika uzstādīts mehāniskais precīzās izsējas aparāts, kurš nodrošināja nepieciešamo izsējas normu – 3... 4 kg/ha. Vienlaicīgi ar sēju izsējas zonā veidojas nelieli augsnes skausti – 5 – 7 cm, kas atvieglo sējumu kopšanu. Saimnieciskās pārbaudes rezultāti apstiprināja izvēlētā virziena perspektīvu, sēklu izlietojums samazinājās 3 reizes, bet ziedu daudzums uz 1m² palielinājās par 20 – 25%. Turpmāk tiks izstrādātas rekomendācijas šādu mašīnu komplektēšanai no saimniecībās esošiem mezgliem un citu saimniecībās esošu sējmašīnu racionālai izmantošanai medus augu sējai.